Linda Matisāne: Noturīgo organisko piesārņotāju ietekme uz veselību

Noturīgie organiskie piesārņotāji (NOP) ir cilvēku radītas, hloru vai bromu saturošas organiskās vielas, kas savas ķīmiskās noturības dēļ dabā spēj glabāties desmitiem gadu, turklāt vēju un ūdens kustības rezultātā var pārvietoties ļoti lielos attālumos. Tie pieder vienai no veselībai kaitīgāko piesārņotāju grupām. Latvijā biežākie piesārņotāji ir:

  • pesticīdi (piemēram, DDT un toksafens), kuri agrāk tika izmantoti lauksaimniecībā kā augu aizsardzības līdzekļi;
  • polihlorētie bifenili – vidē izdalās no PSRS un Austrumeiropas valstīs ražotajiem transformatoriem un kondensatoriem, kas vēl joprojām tiek izmantoti lielākajos rūpniecības uzņēmumos u.c.;
  • dioksīni un furāni, kas izdalās dažādos ražošanas procesos – Baltijā kā nozīmīgākie ūdens piesārņotāji minami sen slēgtās celulozes un papīra ražotnes, kurās izmantoja hlora balināšanas metodes. Šobrīd 70% dioksīnu emisiju Latvijā gadā veido nekontrolētie degšanas procesi, to skaitā sadzīves atkritumu un kūlas dedzināšana.

NOP izdalās vidē, nokļūst dzīvnieku organismos ar piesārņotām barības vielām un uzkrājas viņu taukaudos un aknās. Cilvēks tās uzņem organismā, lietojot dzīvnieku izcelsmes pārtiku. Veselības traucējumus, ko ir izraisījusi ilgstoša saskarsme ar NOP nelielos daudzumos, ir grūti pierādīt, jo veselību ietekmē arī daudzi citi faktori (piemēram, smēķēšana, alkohols, mazkustīgs dzīvesveids u.c.). Tomēr pasaulē veiktie pētījumi pierāda, ka NOP var izraisīt vēzi, radīt iedzimtus defektus, auglības problēmas, paaugstinātu jutīgumu pret slimībām, kā arī ietekmēt nervu sistēmu un radīt garīgās attīstības traucējumus, īpaši neaizsargāti ir topošie bērniņi, kas sievietes grūtniecības laikā saņem barības vielas caur placentu, un zīdaiņi, kas pārtiek no mātes piena, kurš satur NOP.

Tiešs kontakts ar NOP var izraisīt akūtus veselības traucējumus, piemēram, saindēšanos un pat nāvi lauksaimniecībā nodarbinātajiem strādniekiem, kuri veic pesticīdu izsmidzināšanu ar nekvalitatīvu aprīkojumu, nepiemērotiem aizsardzības līdzekļiem u.c.

Risinājums ir saistīts ar dažādu vielu aizliegšanu, ar kaitīgo un bīstamo vielu un atkritumu uzraudzību u.c. Lielākai daļai NOP ir atrasti alternatīvi savienojumi, tomēr augstās izmaksas, sabiedrības intereses trūkums, atbilstošas infrastruktūras un tehnoloģiju trūkums bieži aizkavē šo savienojumu plašāku izmantošanu.

Linda Matisāne, a/s “Izstrādājumu bīstamības novērtēšanas aģentūra”, ārste 3. marts 2004 05:02